Darbības sfērās, kur valsts metroloģiskā uzraudzība un kontrole nav obligāta, lai nodrošinātu nepieciešamo precizitāti, pielieto kalibrēšanu. Kalibrēšana (kalibrēšanas darbi) – operāciju kopums, ko izpilda ar mērķi noteikt un apstiprināt patiesos metroloģisko raksturojumu lielumus un/vai derīgumu mērījumu līdzekļu pielietošanai, kas nav pakļauts valsts metroloģiskajai kontrolei un uzraudzībai.

Kalibrēšanas procesu var, kopumā, sadalīt divos galvenajos etapos: iekārtas rādījumu pārbaude pēc zināmā etalona vai sākuma datiem un iekārtas regulēšana līdz tam brīdim, kamēr tās rādījumi būs vienādi vai proporcionāli zināmajiem sākuma datiem. Pati kalibrēšana sastāv no vairākām pārbaudēm un regulēšanām. Kad iekārta kalibrēta, tas nozīmē, ka tā var precīzi sniegt pareizu mērāmā parametra lielumu.

Kalibrēšana tiek izmantota tajos gadījumos, kad mērījumu līdzekļi ir neapstiprināta tipa (nav ierakstīti federālajā reģistrā).

Kalibrēšanas jomas:

  • Mašīnbūve (pārbaude vai kalibrēšana);
  • Celtniecības darbi;
  • Zinātne;
  • Vieglā rūpniecība;
  • Naftas rūpniecība (naftas pārstrāde) utt..

Pēc kalibrēšanas rezultātiem tiek izsniegts kalibrēšanas protokols un tiek likts zīmoga nospiedums.